Pirms neilga laika, ietekmējoties no pāris kolēģēm, iegādājos virtuālās realitātes brilles Oculus Quest 2. Man nekad tā īsti nav piederējusi neviena spēļu konsole (vai tā ir konsole?), neskaitot žiletonu, līdz ar to nekad neesmu mācējusi apieties ar tādām konsolēm kā PS vai Xbox. Nemācēju ne kombinācijas, ne džoistikus. Kādu laiku biju sapņojusi kādu no spēļu konsolēm iegādāties, bet tagad, 30-pāri gadu vecumā, mācīties pareizā ritmā un secībā sist pa podziņām man nešķita necik saistoši. Tieši tāpēc Oculus Quest 2 nāca īstajā laikā, jo atlika to paspēlēt tieši 20 minūtes, lai nākamajā dienā meklētu interneta veikalu izdevīgākos Black Friday piedāvājumus.
Oculus Quest 2 iznācas 2020. gada oktobrī un šobrīd vēl aizvien tiek uzskatīts par vienu no mūsdienu budžeta VR briļļu labākajiem modeļiem. Kas padara šīs brilles par tik labu ieguldījumu? Pirmkārt, atšķirībā no daudzām citām brillēm, lai spēlētu spēles, tev nav nepieciešams dators. Spēles caur WiFi pēc iegādes tiek automātiski lejuplādētas brillēs, kas nozīmē, ka pa istabu nav jāpārvietojas ar vadiem. Neskatoties uz to, vienmēr ir iespējams saslēgt brilles ar, piemēram, Steam, un spēlēt VR spēles datorā (tad gan tas jādara ar vada palīdzību). Otrkārt, diezgan pievilcīga ir arī briļļu cena. (Amazon.com par 256 GB brillēm šobrīd jāmaksā ap 360 EUR). Palasot atsauksmes internetā, jāpiezīmē, ka brilles ir arī visai izturīgas un ergonomiskas lietošanā. Vienīgais mīnuss (kas man nešķiet mīnuss, bet citiem tā varētu šķist) ir tas, ka Oculus ir Facebook (Meta) ražojums, kas nozīmē, ka Facebook profils šo briļļu izmantošanai ir obligāts.
Jūs jautāsiet - bet ko īsti var darīt "metaversā"? Pirmkārt, Oculus es iegādājos tieši, lai spēlētu spēles. Tā kā es negribu čakarēties ar "Quest + Mac + Parallel Desktop + SteamVR", tad es izmantoju tikai tās spēles, kas ir pieejamas Oculus Store. Spēļu piedāvājumu interesenti var apskatīt šeit. Teikšu, kā ir - spēļu katalogs Oculus veikalā nav liels. Man šobrīd iegādātas un lejupielādētas ir 9 spēles, starp kurām ir 3 stratēģijas/izpētes/escape-room tipa spēles, viens shooter, vairākas mūzikas/ritma spēles, golfa spēle Rihardam, kā arī viena kooperatīvā ballīšu spēle. Pagaidām man personīgi uz urrā iet tieši mūzikas/ritma spēles, jo tajās var izbaudīt to, kas ir VR brilles - kustēties pa istabu un vicināties ar rokām. Problēma ar escape-room tipa spēlēm ir tā, ka tādu nav daudz un, izejot vidēji 2-6 stundu garu game play, to nav jēgas spēlēt vēlreiz. Žanri, kas Oculus spēlēm ir plašāk pārstāvēti, bet kurus neesmu izmēģinājusi, ir first person shooter un RPG. Iemesls tam ir manas inereses trūkums, bet spēlēt šīs spēles virtuālā realitātē ir pavisam jauns challenge. Lieta tāda, ka visās spēlēs, ko es spēlēju, spēle tiek veidota tā, ka es stāvu uz vietas un lietas kustas manā virzienā - man no lietām ir vai nu jāizvairas vai tām jāuzbrūk. FPS un RPG tikmēr ir jāskrien pa karti. Kad pirmajā dienā, pētot dažādas spēles, iegādājos vienu spēli, kurā bija "jāskrien" cauri spēļu laukumam, aptuveni 5 minūšu laikā noķēru VR motion sickness (virtuālās realitātes jūras slimību, tā teikt) un nolēmu spēli atdot atpakaļ. Lai šis neattur iegādāties Oculus Quest, jāpiezīmē arī tas, ka viņu veikalam ir ļoti laba spēļu atgriešanas politika - ja iegādājies spēli un neesi to spēlējis ilgāk par 1h, vari to atgriezt atpakaļ un saņemt pilnu naudas atmaksu. Tas domāts galvenokārt šiem gadījumiem, kad pēc spēlēšanas paliek slikta dūša, bet var tikt izmantots arī gadījumis, kad spēli pamēģini un saproti, ka tā nebūs tev piemērota. Jūras slimība ir diezgan izplatīta problēma, jo, kad pārvietojies virtuālā realitātē, bet ķermenis tikmēr nekustas uz priekšu, smadzenēs notiek īssavienojums, sāk reibt galva, notiek svīšana, dezorientācija. Tas nenotiek visās spēlēs, un internetā pieejamas dažādas pamācības, kā no tā izvairīties, piemēram, ieslēdzot un pret sevi pagriežot ventilatoru, kā arī dozēt spēļu laiku, lai smadzenes pie šīm spēlēm pierod pakāpeniski. Šie nav vienīgie ieteikumi, un, ja gribas šo papētīt plašāk, iesaku Google ierakstīt "VR motion sickness".
Oculus pieredze ir gan individuāla, gan tā var tikt piedzīvota arī vairāku cilvēku starpā. Jāatzist, ka ir ļoti grūti pārraidīt to sajūtu, kad brillēs redzi pavisam citu pasauli 360 grādos ar skaņas efektiem, kas nāk no pašām brillēm. Bet, lai šo pieredzi padarītu kaut cik sociālu, radītāji ir padomājuši par VR briļļu bildes pārraidīšanu uz telefonu, datoru vai TV ekrānu (ne visiem TV to iespējams īstenot ar tiešo pieslēgumu, bet tādā gadījumā talkā nāk Google Chromecast). Tad var maiņās spēlēt spēles, bet pārējie vienmēr redzēs, ko dara vai ko piedzīvo tas viens, kas šobrīd atrodas "metaversā". Mēs esam spēlējuši arī stratēģijas/escape-room tipa spēles, kur viens ir mūsu acis un rokas, bet pārējie pie TV komentē, kas tam vienam jādara. Sanāk tāda kooperatīva ballīšu spēle. Šis pa lielam ir arī vienīgais veids, kā padarīt spēlēšanu interaktīvu, jo Oculus Quest 2 komplektācijā ir tieši vienas brilles un divi "abu roku kontrolieri", kas nozīmē, ka, ja Tavam kompanjonam pašam nepieder Oculus Quest 2, nekāda lielā paralēlā geimošana nesanāks. Tas gan nenozīmē, ka Oculus nav superīga izklaide ballīšu settingā, jo reti kas ir tik rēcīgs, kā tavs draugs, kas, pirmo reizi uzvilcis brilles, notupies istabas vidū, cenšoties izvairīties no tev neredzamā, bet viņam tik reālā izsitēja boksa spēlē, vai arī griežoties 360 grādu lenķī meklējot, vai nogalināti visi zombiji (nesen iznākusi The Walking Dead: Saints & Sinners).
Viss iepriekš minētais arīdzan nenozīmē, ka multiplayer opcijas uz Oculus Quest 2 ir neiespējamas. Piemēram, spēlē Beat Saber (one love) var dzīvajā spēlēt pret pretinieku citā pasaules malā. Mērķis? Kuram vairāk punktu konkrētās dziesmas konkrētā līmenī. Ir arī daudz citu spēļu, kurās var sacensties pret citiem spēlētājiem. Brīžiem gan tās multiplayer opcijas šķiet pārāk tuvu, tāpēc nedaudz biedējošas. Vienu reizi iegāju Pokerstars online istabā, kur var tusēt pa kazino, iepazīties ar cilvēkiem, sēsties pie galdiem un piedalīties turnīros. Kad gāju iekšā aplikācijā, man palūdza atļauju izmantot mikrofonu. Kamēr maldījos un mēģināju pirmo reizi iebraukt kontrolierī, skaļi komentējot savu nespēju, sapratu, ka blakus nostājies īsts-virtuāls cilvēks, kas man cenšas palīdzēt un izskaidrot, kas man jādara. Nobijos, iekliedzos, sapratu, ka viņš to izdzirdēja, un ātri izgāju ārā no aplikācijas. Pagaidām atpakaļ neesmu bijusi un citos "socializēšanās" appos iekšā gājusi neesmu. Man šķiet, ka pagaidām es izvēlēšos socializēties dzīvē, bet metaversu atstāšu neticamām pieredzēm un spēlēm.
Vēl vesels VR žanrs, ko man vēl nav sanācis izpētīt, ir dažādu veidu "pieredzes", ko piedāvā virtuālās realitātes satura izstrādātāji. Sākot no stāstiem, vizuālām halucinācijām, ceļojumiem pa okeānu, Jurassic Park dinozauru apskates un tā tālāk. Lai ar visu šo iepazītos, vajag daudz brīva laika, kā arī vietas Oculus ierīcē, jo tie faili bieži vien sver gigabaitus. Atstāšu šo vēlākam, kad apniks spēles.
Kā pēdējais, bet ne mazāk svarīgais jāmin fakts, ka Oculus brillēs var arī sēdēt internetā (ir web brauzeris), skatīties filmas, izmantojot Netflix aplikāciju (Tu sēdi virtuālā dīvānā ar lielu kinoekrānu sev priekšā), kā arī vienkārši atpūsties, tusējot pa Oculus Lounge (skat.bildi augstāk). Tomēr šīs visas pieredzes ir domātas vienam un noteikti nav interesantas, ja gribi pavadīt laiku kopā. Viena lieta, ko gan mēs ar Rihardu izmēģinājām jau pirmajā Oculus iegādes dienā, ir VR porno. Tā kā Oculus ierīcei ir web pārlūks, ievadījām tur PornHub adresi un sameklējām īpašo VR porno sadaļu. Sākās viss ļoti forši un interesanti līdz brīdim, kad sapratu, ka mans PornHub "avatars" ir vīrietis ar lielu locekli. Vismaz varēju uz minūti iedomāties, kā tas būtu, ja man būtu loceklis. Iedomājos un uzreiz arī izgāju ārā, kad dāma sāka savu dibenu bāzt man "sejā/kamerā". Dažas lietas tomēr pagaidām atstāsim datora ekrāniem. Vismaz līdz brīdim, kad plašāk izplatīts būs arī sievietēm domāts saturs, jo meta-vīrieša dibena bāšana sejā vismaz nebūtu tik biedējoša.
-----------------------------------------------------------------------------------------------------------
Uztaisīšu nelielu atkāpi, lai uztaisītu shout-out manai mīļākajai Oculus spēlei (tā arī ir visvairāk pirktā un lejupielādētā spēle uz Oculus) - Beat Saber. Tā ir spēle, kur ar divu dažādu krāsu gaismas zobeniem jāsit pa atbilstošās krāsas kubikiem, šķeļot tos bultiņu virzienā. Spēlei ir savi soundtracki, bet par papildu samaksu iespējams lejupielādēt arī populārās mūzikas pakas - Linkin Park, Green Day, Panic at the Disco, Billie Eilish, Lady Gaga, Skrillex un citas. Lady Gaga paka iznāca tieši pirms nedēļas, tā kā domāju, ka jauna mūzika tikai nāks un nāks. Spēles dizains arī ir ļoti pievilcīgs, kvalitatīvs, un pati spēle ir ļoti ievelkoša un enerģiju prasoša. Papildus single player mode tajā var spēlēt campaign, kur tiek doti uzdevumi, var spēlēt arī party ar citiem klātesošiem draugiem (kur var cīnīties punktos vienas dziesmas ietvaros ar tukšu leaderboard), var spēlēt online multiplayer. Kā arī, ja gribas patrakot, vienmēr var single player (kuriem ir easy, normal, hard un expert līmeņi) papildināt ar multipliers - var paatrināt vai palēlināt dziesmas gaitu, padarīt bultiņas par izdziestošām, uztaisīt, ka kubiciņi nāk ne tikai no priekšas, bet arī no sāniem vai visām pusēm. Vienvārdsakot - tajā spēlē var aizmirsties un šķaidīt kubiciņus stundām ilgi, nedomājot ne par ko citu, kā vien par nākamo bultu. Un par to jau arī ir tā virtuālā realitāte. Lai var nedaudz aizmirsties.
Pielikumā video ar Beat Saber gameplay (līmenis - hard). Iečekojiet arī Green Day dizainu, man ļoti patīk.