top of page
Search
  • Writer's pictureInga Zeile

Ir apnicis justies slikti.

Pirms manas iepriekšējās un lielākās izdegšanas epizodes ir pagājis tieši gads. Pa šo gadu esmu taustījusies un izmisīgi meklējusi veidus, kā uzlabot savu dzīvi. Kāpēc? Jo man ir 33 gadi, un man vienkārši ir apnicis justies slikti.


Jau gadiem ilgi, pārstrādājoties, tiekoties ar pilnīgi man nepiemērotiem vīriešiem, nesakārtojot savas attiecības ar vecākiem un savas pagātnes traumas, attapos visu laiku ejot pa vienu rinķi. Lai aizmirstos, bieži lietoju alkoholu, daudz smēķēju, vēlu vakarā sēdeju ar viskija glāzi un klausījos bēdīgu mūziku, pazudu darbos, tad pēc pārstrādāšanās aizgāju shopping sprees, ēdu sūdu, vai neēdu vispār, daudz lamājos, biju diezgan agresīva savos uzskatos un emocijās. Tad sjutos vainīga, visu nogriezu kā ar nazi, nospraudu pati sev diezgan hardcore mērķus, bet pie pirmās izgāšanās viss aizgāja uz rinķi. Ar sportu nenodarbojos jau kādu laiku, grāmatas izlasīju labi, ja 1-2 gadā.


Ja jūs gaidāt, ka šis būs maģisks transformācijas stāsts, kur tuvāko paragrāfu laikā izstāstīšu, kā mana dzīve apgriezās kājām gaisā, un kā es tagad esmu cits cilvēks, tā galīgi nebūs. Bet ir jāatzīst, ka ar katru dienu man aizvien vairāk un vairāk ir apnicis justies slikti. Gan emocionāli slikti, gan arī fiziski. Līdz ar to, lēnākā bruņurupuča ātrumā, kas sev virsū nes visu pasaules nastu (jo ir sasodīti grūti), es pamazām sāku ieviest kaut kādas pārmaiņas savā dzīvē. Ieviešu pilnīgi nesakarīgi, izmēģinu simts dažādas lietas ar cerību, ka kāda pielips. Uzlaboju kaut ko, tad uz pusgadu atlecu atpakaļ vecā uzvedībā, tēloju, ka uzlabojumi nemaz nebija bijuši, bet pie sevis klusībā plānoju nākamo "izraušanās" mēģinājumu. Lai arī dažreiz man šķiet, ka šāda pieeja rada vairāk trauksmes nekā palīdz, jo dažreiz rodas sajūta, ka neizdodas tieši nekas, bet manuprāt tieši tas virpuļa efekts, tas tornado, kas šobrīd ir mana dzīve, kur man nav ne mazākās nojausmas, ko un kā gribas turpmāk darīt, kur ieguldīt savu laiku, līdzekļus (šobrīd runāju par ārpusdarba dzīvi), liek uz to paskatīties kā uz lielāku pārmaiņu sākumu, nevis mazu untumu, kas pēc 3 mēnešiem "nepielips".


Tā kā pašai ir ļoti interesanti strukturizēt pēdējā gada atziņas, tad padalīšos ar tām šeit, jo gan pašai būs interesanti tās iegaumēt, gan arī varbūt kādam tās šķitīs noderīgas:


  1. Tā kā jau trīs mēnešus nelietoju antidepresantus un jebkādas prettrauksmes zāles, man ir ļoti svarīgi regulāri iet pie psihoterapeita. Daru to vienu reizi nedēļā jau gadu un netaisos pārtraukt.

  2. Man ir ļoti svarīgi zināt, ka fiziski esmu vesela, līdz ar to regulāras veselības pārbaudes man ir obligātas pašas miera labad.

  3. Fiziski (un emocionāli) daudz labāk es jūtos, ja eju gulēt ap 21.00 un ceļos 06.00. Tad izpaliek rīta trauksme un steiga, un var mierīgi sagatavoties un noskaņoties dienai, arī pasportot.

  4. Lai arī cik ļoti man nepatiktu mirklis pirms es uzsāku kādu sportu, tad, kad es pabeidzu treniņu, vienmēr esmu gandarītāka par to. Mērķis? Būt fiziski aktīvai 3-4 reizes nedēļā (tas neskaitot riteņbraukšanas commute uz darbu).

  5. Alkohola patēriņš. Pagaidām visveiksmīgākais rezultāts ir bijis samazināt dienu skaitu, kad tiek dzerts jebcik alkohola. Ja atrodamies mājās, un ir garšīgs bezalko dzēriens kā alternatīva (mums visvairāk garšo piparmētru laima ūdens ar ledu), tad nemalkot vīnu ir daudz vieglāk. Pirms pusgada sapratu, ka manas pohas ir transformējušās no "fiziski slikti" uz "nākamās dienas trauksme". Tāpēc mērķis ir samazināt pohu daudzumu, un, ja dzert, tad vienkārši mazākus tilpumus. Nedēļas vidus pasākumos ar draugiem esmu pasākusi ņemt no viņiem piemēru un izvēlēties bezalkoholiskas dzērienu alternatīvas, par ko "nākamās dienas Inga" ir ļoti priecīga.

  6. Smēķēšana ir mans ahileja papēdis. Biju uz laiku atmetusi pirms pāris mēnešiem, bet tad "vienu jau ballītē var" un es esmu atpakaļ. Bet jau tajā īsajā laikā, kad nesmēķēju, redzēju uzlabojumus, jo samazinājās atvilnis, pa nakti neklepoju, kā arī paģiras bija ievērojami mazākas. Arī maciņš novērtēja šīs izmaiņas.

  7. Nauda. Esmu sapratusi, ka mans labākais naudas kontroles mehānisms ir naudas tēriņu app + provizoriskais izstrādātais budžets, kur ik pa laikam ieskatīties. Palīdz arī kontrole ar Rihardu, kur piečekojam viens otra tēriņus. Esam uzstādījuši kopīgos mērķus, kuriem nepieciešamas finanses, kas arī palīdz tēriņus noturēt grožos.

  8. Tā kā mums patīk garšīgi paēst un iedzert labu vīnu ārpus mājām, mēs esam maksimāli samazinājuši tēriņus uz šīm lietām, kad esam mājās. Reizi nedēļā braucam uz veikalu, kur sapērkamies visu nedēļai, ieskaitot dažādu veidu snacks, kad uznāk munchies. Līdz ar to Wolt un Bolt piegādes praktiski nav nepieciešamas, jo gatavojam lietas no mājās pieejamiem produktiem, un nebaidāmies, ka receptes nedēļu no nedēļas atkārtojas - mums vienkārši ēdienreizes mājās nav TIK svarīgas, lai katru dienu domātu ko jaunu. Alkoholu iknedēļas veikala tripā parasti nepērkam, un uz mājām "parastās dienās" nepasūtam. Win.

  9. Papildus, esmu pārstājusi pirkt kosmētiku, kamēr neizlietošu veco, neeksperimentēju vairs ar dārgiem zīmoliem, nebrowsoju internetveikalus, nepērku plates, neturpinu iekārtot dzīvokli. Esam uztaisījuši pauzi visiem tēriņiem, kas nav pirmās nepieciešamības vai nepieciešamas hobijiem / darbam / ceļojumiem. Tas man dod pārliecību, ka šobrīd daru visu maksimālo sava finanšu stāvokļa uzlabošanai. Pēc laika vajadzēs skatīties, kādus augļus tas nesīs, un tad sapratīs, vai ir kaut kas jāmaina, vai var atļauties kaut ko vairāk, un cik tas ir. Mērķis ir arī katru mēnesi ielikt nedaudz iekrājumos, bet to ir vērts darīt mēneša beigās, ja ir no kā "ņemt", kas būtu papildus burkāns pēc labi un taupīgi nodzīvota mēneša.

  10. Tā kā man īsti nav hobiju, izņemot šo blogu, mūzikas pleilistu veidošanu un cenšanos nodarboties ar sportu, savu lasītāju draugu motivēta esmu atsākusi lasīt. Jāatzīst, ka atsākt bija grūti, jo ir grūti noturēt uzmanību, visu laiku neskatīties sociālos tīklos, nečekot e-pastus. Šis ir labs vingrinājums pacietībai, kuru es sāku izturēt. Paralēli lasu vairākas grāmatas - kādu vienu par psiholoģiju, otru romānu. Iet lēni, dažreiz nedēļas laikā tāpat grāmatu neatveru, dažreiz izlasu tikai nodaļu, bet pamazām trenējos un atgūstu lasītprieku.

  11. No vienas puses, man ļoti patīk Apple Watch, no otras puses es sapratu, ka man šausmīgi besī, kad no katras notifikācijas vibrē mana roka. Jau pāris nedēļas es taisu eksperimentu, kad esmu noņēmusi visas notifikācijas savā pulkstenī, un izmantoju to tikai kā pulksteni, fitnesa trackeri, un mūzikas pārslēdzēju. Jūtu, ka palieku mierīgaka. Un neko pagaidām palaidusi garām neesmu. Nākamais mērķis ir noņemt nost notifikācijas arī telefonam, skaņa man piecus gadus telefonam jau tā ir izslēgta. Tādi man tie miera meklējumi.

  12. Viena lieta, ar ko pastiprināti cīnos pēdējā laikā, un sāk šķist, ka zaudēju, ir ēšanas paradumi. Ceru, ka alkohola patēriņa samazinājums sāks atspoguļoties arī uz svariem, bet pagaidām nejūtos labi ne par savām izvēlēm, ne īsti par izskatu.


Ir daļa no manis, kas nedaudz ilgojas pēc Ingas, kas sēž savā dzīvoklī uz zemes tumsā ar viskija glāzi un cigareti zobos, klausās bēdīgu mūziku un raud. Bet man ir tik ļoti apnicis justies slikti. Lai cik "romantiski" tas nebūtu, pašiznīcināties, un lai arī cik ļoti mans ķermenis šo ir piedevis visus šos gadus, tās sekas sāks parādīties jau pavisam drīz.


Un kādas ir jūsu atziņas, kas palīdz uzlabot jūsu emocionālo un fizisko pašsajūtu?




1,507 views2 comments

Recent Posts

See All

2 Kommentare


Gast
14. Nov. 2023

Manuprāt labākā kombinācija ir atrast hobiju saistītu ar fiziskām aktivitātēm dabā draugu lokā. Daba nomierina, aktivitātes stiprina un draugi uzlādē

Gefällt mir

Gast
25. Juli 2023

Tā tumsa ir pārāk vilinoša, un grūti tur neiet, ja pie tā ilgstoši ir pierasts.

Man palīdz kartīga pamīlēšanās, sporta nodarbības grupās konkrētos laikos un sekojoša pirts (piem, Myfitness). Kāds jauns, sportisks, izaicinošs hobijs arī ir štelle.

Gan jau arī bērni un nekustamais īpašums neizbēgami piespiež sakārtot sevi un finanses

Gefällt mir
bottom of page